Desmit profesionāli padomi, kā sameklēt labu darbu

“Superjob” speciālisti izstāstīja mums, kā var ātri un bez problēmām iekārtoties labā darbā.

Katru dienu, darba sludinājumu portālos un avīzēs, parādās tūkstošiem jaunu sludinājumu, bet sameklēt labu darbu, nav nemaz tik vienkārši. Vairākumā gadījumu, darbinieku pieprasījums ir mazāks, nekā piedāvājums. Piemēram, uz viena grāmatveža vietu ir seši rezumē, bet juristiem konkurss ir vēl lielāks, tur uz vienu darba vietu ir vienpadsmit speciālistu, bet žurnālistiem – vairāk par trīsdesmit. Tagad mēģināsim ieklausīties speciālistos, lai saprastu, kas tad ir vajadzīgs, lai sameklētu labu darbu neskatoties uz lielo konkurenci.

Pareizi uzrakstīts rezumē.

Ļoti svarīgi, rakstot rezumē, ir skaidri uzrakstīt amatu, uz kuru jūs pretendējat. Pētījumi apstiprina to faktu, ka lielākais vairums darba devēju, nelasīs un neiedziļināsies rezumē, kurā amata vietā stāvēs uzrakstīt – “Jebkurā amatā” vai arī “Speciālists”. Vajag, pašam priekš sevis skaidri noformulēt, ko jūs vēlaties darīt. Rezumē nevajag norādīt, tās mājas lapas sociālajos tīklos, kurās jūs atpūšaties, jo ja darba devējs vēlēsies tās apskatīties, tad droši vien sameklēs kādu kompromitējošu materiālu. Nevajag rakstīt pārāk garu rezumē, vajag konkrēti uzrakstīt savas zināšanas un prasmes. Visideālākais rezumē lielums – viena lapaspuse.

Darba meklēšanas sezona.

Visiem jau ir sen zināms, ka vasarā sameklēt darbu ir grūti. Atpūtas sezonas un atvaļinājumu laikā, vakanču daudzums strauji samazinās, kaut gan speciālisti, dažām amata grupām, iesaka meklēt darbu, tieši šajā laikā. Piemēram, tas attiecas uz speciālistiem, kuri darbojas tūrisma jomā, lauksaimniecībā, kā arī pedagogi, kuri pakāpeniski sāk gatavoties jaunajam mācību gadam jau pavasarī. Ne tikai darba piedāvājumu, bet arī darba meklētāju skaits vasarā strauji sarūk, tas nozīmē, jo mazāk konkurentu, jo lielākas izredzes.

Vajag zināt sev cenu.

Lai pareizi sevi novērtētu, jūs varat, izmantot internetu un apskatīties, kāda ir konkrētās specialitātes vidējā darba alga. Ja jūs šajā specialitāte esat iesācējs, tad varat latiņu nolaist mazliet zemāk, ja jūs jau esat ilgus gadus strādājis šajā jomā un guvis zināmu pieredzi vai arī jums ir divas augstākās izglītības un jūs brīvi runājat angļu valodā, būs tikai normāli, ja jūs latiņu pacelsiet mazliet augstāk. Ja jūs pieprasīsiet pārāk zemu atalgojumu, darba devējs var jūs sākt uzskatīt par sliktu speciālistu.

Rezumē ar fotogrāfiju.

Vairāk par 70% darba devēju uzskata, ka fotogrāfija, palīdz daudz ātrāk iekārtoties darbā. Tikai atcerieties, fotogrāfija no pases, diez vai jums palīdzēs, arī fotogrāfija, kur jūs esat izlaidusies uz dīvāna, visu tikai sabojās. Fotogrāfijai ir jābūt uzņemtai tajā jomā, kurā jūs taisāties pretendēt, piemēram , ja jūs pretendējat uz grāmatveža vakanci, tad fotogrāfijai jābūt uzņemtai ofisā, ja pretendējat uz skolotājas vakanci, tad – klasē.
“Draudzīgam kolektīvam” nav nozīmes.

Tad, kad jūs atrodaties darba meklējumos, jums uzmanīgi jālasa visi sludinājumi, bet ja nevarat sameklēt piemērotu darbu, nav jākrīt izmisumā un jāuzķeras uz tādām prasībām, kuras atbilst skolas absolventam, nevis pieredzējušam darbiniekam. Sludinājumos tiek izmantotas frāzes, kuras slēpj patieso būtību, piemēram, zem vārdiem “noturīgs pret stresu” var slēpties neadekvāts, bezatbildīgs priekšnieks, bet “draudzīgs kolektīvs” var slēpt darba devēja mēģinājumu pārvilināt jūs savā pusē.

Nedrīkst atslābt, ne uz brīdi.

Pat tad, kad jūs esat aizsūtījis darba devējam savu rezumē, nedrīkst ieslīgt bezdarbībā. Darba meklētāji, nedrīkst atslābt ne uz brīdi, viņiem visu laiku vajag par sevi atgādināt. Ja esat aizsūtījuši rezumē pa elektrisko pastu, tad pazvaniet un pārliecinieties, ka tas ir saņemts un kad jūs varēsiet ierasties uz darba pārrunām. Darba devējiem patīk iniciatīvas pilni darbinieki.

Ko darīt, ja esat saņēmis atteikumu.

Jūs esat aizsūtījis rezumē, bet darba devējs klusē, nenolaidiet rokas! Pirmām kārtām, pārskatiet savu rezumē, vai tas pilnībā atbilst tai vakancei, uz kuru jūs pretendējat. Neesat slinks, pārrakstiet un labojiet savu rezumē, katru reizi, kad piesakieties kādai jaunai vakancei. Pazvaniet uz firmu un pajautājiet, kāpēc jūsu rezumē neatbilst dotajai vakancei.

Dress kodam arī ir nozīme.

Tikai 3% darba devēju nav svarīgs darbinieka ārējais izskats. Ja jūs esat uzaicināts uz darba pārrunām, tad vajag ļoti nopietni izturēties pret savu ārējo izskatu. Jums, nav obligāti, jāvelk mugurā melnais, klasiskais kostīms, žaketi var aizstāt elegants, pasteļtoņu džemperis, sievietēm labs variants ir pusgarā kleita. Pirmām kārtām, darba devēji skatās nevis uz to, kas jums ir apģērbts, bet uz to, cik jūsu apģērbs ir tīrs un kārtīgs. Viennozīmīgi, no savas garderobes izslēdziet – saplēstas, negludinātas drēbes, netīrus apavus un nolupšu nagu laku.

Kā uzvesties darba pārrunu laikā.

Pirms darba pārrunām, apdomājiet atbildes uz standarta jautājumiem, piemēram: “Kāpēc jūs gribat strādāt tieši pie mums?”. Pierādiet darba devējam, ka jūs esat ieinteresēts un motivēts darbinieks, nebaidieties uzdot jautājumus par firmas darbību. Runājot par saviem sasniegumiem, lieciet uzsvaru uz to, ka jūs varat būt ļoti noderīgs tieši šai firmai un miniet konkrētus, jūsu panākumu, piemērus.

Atbruņojiet darba pārrunu vadītāju.

Kādreiz darba pārrunas vada nevis darba devējs vai kāds cits, firmas speciālists, bet speciāls darba aģentūras pārstāvis un bieži vien, tās ir jaunas meitene, kuras ne vienmēr orientējas darba devēja prasībās, tāpēc viņas, bieži vien, pievērš uzmanību, jūsu uzvedībai pārrunu laikā, kādā tonī jūs runājat, kā veidojat teikumus, cik pieklājīgs jūs esat un kā jūs izskatāties. Centieties iemantot viņas labvēlību un jums būs lielas izredzes tikt pie kārotā amata!

Bezdarbs un tā sekas

Cilvēkus, kuri ir palikuši bez darba, var smagi skart divas puses – materiālā un psiholoģiskā.

Protams, ja jūs par bezdarbnieku esat palikuši tādā valstī, kur bezdarbnieka pabalstu maksā 60 – 75 % no iepriekšējās, divu gadu algas, tad varbūt , jūs pirmajā laikā, naudas līdzekļu trūkumu nejutīsiet un pa šo laiku jums būs iespēja sameklēt citu darbu.

Bet, ir jāatzīmē arī tāds fakts, ka bezdarbs ļoti smagi skar cilvēka pašcieņu. Amerikāņu rakstnieks Kurts Vonnengūts savā klasiskajā romānā “Mehāniskās klavieres”, kurš izdots 1952. gadā, attēlo pasauli, kurā vairs nevienam cilvēkam nav jānodarbojas ar roku darbu. Viņu vietā visu darīja mašīnas, bet neskatoties uz to, ka cilvēki bija materiāli nodrošināti un viņiem bija daudz brīvā laika, viņi jutās dziļi nelaimīgi. Viņi pazaudēja sevī tās vērtības, kuras bija izaudzējuši tad, kad jutās vajadzīgi un pilnvērtīgi sabiedrības locekļi.

Bezdarbs ļoti smagi iespaido cilvēka veselību, it īpaši psihisko. Ekonomiskās grūtības un vērtību izzušana iespaido cilvēku, kurš ir palicis bez darba un jūtas nomākts, pat līdz tādai pakāpei, ka viņi ir gatavi izdarīt pašnāvību.

Bezdarbs atstāj milzīgu, negatīvu ietekmi uz cilvēku. Ja cilvēks ilgāku laiku ir bezdarbnieks, tad viņa prasmes sāk pazust, līdz ar to cilvēkā sāk pazust arī pārliecinātība par sevi, bet tas jau padara viņu par mazāk produktīvu darbinieku nākotnē, tāpēc, ka, ja cilvēks, ilgu laiku ir bezdarbnieks (piemēram, 1 gadu), viņa izredzes sameklēt darbu krasi samazinās, cilvēki nokļūst apburtajā lokā, jo ilgāk viņi ir bezdarbnieki, jo mazāk izredžu viņiem ir sameklēt darbu.

Bezdarbu arī var iedalīt vairākos veidos. Pirmkārt jau eksistē bezdarbs, kurš rodas dabīgā ceļā. Darba vietas parādās un pazūd, jo atveras jaunas firmas, aug, attīstās un tad sašaurinās un aizveras. Cilvēki, dažādu iemeslu dēļ, nolemj mainīt darbu, tā var būt neapmierinātībā ar esošo darbu, vai arī viņi nolemj mainīt dzīvesvietu, aizbrauc dzīvot pie topoša vīra vai sievas. Tāpēc tāds process ir dabisks, ka cilvēki aiziet prom no vienas darba vietas un iekārtojas citā darbā vietā. Tikai diemžēl, tas ne vienmēr notiek tik ātri, kā mums gribētos. Lai sameklētu jaunu darbu ir nepieciešams laiks, tāpēc arī sanāk, ka cilvēks kādu laiku ir bezdarbnieks, jo atrodas jauna darba meklēšanas procesā. To parasti sauc par pagaidu bezdarbu.

Vēl viens, bezdarba veids, ir saistīts ar esošo strādnieku neatbilstību jaunajām tehnoloģijām un prasībām. Šo bezdarba veidu var nosaukt par tehnoloģisko bezdarbu. Šeit var iebilst un pateikt, ka ir iespēja jau esošos strādniekus pārkvalificēt un pakāpeniski apmācīt apieties ar jaunajām tehnoloģijām, bet diemžēl ir jāatzīst, ka dzīvē tas tā nenotiek. Visvairāk tādas situācijas mēs redzam filmās, kuras ir tālu no realitātes.

Daudzi cilvēki, bagātas valstīs, atsakās strādāt tāpēc, ka viņus neapmierina ieņemamā amata darba samaksa. Viņi labāk izvēlas palikt par bezdarbniekiem un dod priekšroku valsts izmaksātajam, sociālajam pabalstam.

Kā var noteikt, cik liels bezdarba līmenis ir valstī?

Bieži vien to dara tā – saskaita visus nestrādājošos valsts iedzīvotājus, bet tas nav pareizi. Daudzi no iedzīvotājiem ir pārāk jauni, lai strādātu un daži, tieši otrādi, pārāk veci, lai strādātu, tāpēc, lai uzzinātu bezdarba līmeni, vajag ņemt vērā, tikai darba spējīgā vecuma iedzīvotājus. Arī to cilvēku vidū, kuri atrodas darba spējīgajā vecumā, ir tādi, kuri nestrādā un tiek uzskatīti par bezdarbniekiem. Piemēram, tie var būt studenti, cilvēki, kuri nodarbojas ar neapmaksātu darbu mājās, apkopj slimus ģimenes locekļus. Lai iegūtu bezdarbnieka statusu, cilvēkam vajag aktīvi iesaistīties darba meklēšanas procesā.