Kāds amats man ir vispiemērotākais, šo jautājumu droši vien, katrs no mums ir uzdevis pats sev, konsultējies ar speciālistiem, bet tas joprojām uztrauc gan jauniešus, gan vecāka gada gājuma cilvēkus.. Lai atbildētu uz šo jautājumu, pirmām kārtām, ir jāiepazīst sevi.
Ko tas nozīmē? Jums konkrēti vajag zināt, ko jūs vēlaties, jo veiksmīgs darba meklētājs, no neveiksmīga darba meklētāja, atšķiras ar to, ka viņš zina, ko viņš grib, bet neveiksmīgais meklētājs mētājas, no vienas vietas uz otru un līdz ar to, nav spējīgs sameklēt pienācīgu darbu. Tiekot skaidrībā pats par sevi, jūs zināsiet konkrēti, kāds amats jums ir vispiemērotākais.
Saprast savu aicinājumu, nav viegli. Daudzi cilvēki gadiem ilgi mokās ar to, ka nevar atrast piemērotu nodarbošanos, tādu, kura atnestu ne tikai materiālo labklājību, bet arī morālo gandarījumu. Tūkstošiem cilvēku, atkal un atkal atgriežas pie jautājuma: “Kāds amats man ir vispiemērotākais? Un tikai nedaudzi saņem atbildi uz šo jautājumu. Patiesība ir apslēpta, un ir vajadzīgs laiks, lai to saprastu. Katram no mums gribas justies nozīmīgam, pieprasītam, vajadzīgam, katram, gribas realizēt savas dotības. Lai sameklētu labu darbu, mūsdienas ar augstāko izglītību vien, būs par maz, daudz svarīgāk ir iemācīties pareizi saprast un rīkoties ar to potenciālu, kurš atrodas jūsu iekšpusē.
Lielas problēmas sagādā tas, ka sevis iepazīšanas process ir jāveic pašiem, un viena no galvenajām grūtībām šajā procesā ir tas, ka pašiem ir jāiemācās sadzirdēt sava balss, kura skan mūsu iekšpusē, skan no mūsu dvēseles dziļumiem. Daudzi no mums, diezgan ilgu laika posmu cenšas šo balsi noslāpēt un neklausīties tajā, cenšas nesatraukt sirdi, lieku reizi nepārdzīvot un neuztraukties. Tādi cilvēki, nemāk sev atļaut būt par tiem, kas viņi ir īstenībā.
Katra cilvēka uzdevums ir sameklēt savu darba jomu un realizēt tur savu potenciālu. Tas izklausās tik vienkārši un tajā pašā laikā, tik sarežģīti. Veiksmīgai pāšrealizācijai, bieži vien traucē daudz un dažādu ārējo faktoru: vecāku ietekme, draugu viedoklis, paziņu ieteikumi un tas, cik lielā mērā ir prestiža tā profesija, kuru jūs vēlaties apgūt. Visā šajā juceklī, mēs bieži vien aizmirstam pajautāt paši sev, cik ļoti mums patīk izvēlētā profesija un vai mēs varēsim justies laimīgi, veltot šim darbam lielu, sava laika daļu.
Mūsdienās, labas izglītības iegūšana, ne jau katrā gadījumā garantē pienācīgu darba vietu un daudziem cilvēkiem tāds stāvoklis liekas ļoti netaisnīgs, jo jūs varat, pieņemsim, četrus gadus mācīties prestižā augstskolā, sasniegt mācībās augstus rezultātus un saskarties ar to, ka mūsdienu darba jomā tiek vairāk cienīts nevis tas, cik augstākās izglītības jūs esat ieguvis, bet tas, cik lielā mērā jūs mākat savas zināšanas pielietot praksē. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka jums vajag nevis vienkārši mācīties augstskolā, kārtot eksāmenus, izpildīt kursa darbus, bet arī audzēt sevī augsti kvalificētu speciālistu. Vēl mācoties augstskolā, jūs varat sameklēt piemērotu prakses vietu, tai nav jābūt jūsu ražošanas praksei, kura jums mācību laikā ir obligāta, bet tādai, kur jūs varēsiet trenēties un pielietot iegūtās zināšanas.
Piemērotākajam darbam nav obligāti jābūt saistītam ar iegūto specialitāti. Galvenais ir tas, lai savas darbības laikā jūs varētu likt lietā visas tās zināšanas, kuras esat ieguvis mācību laikā. Nav nekā briesmīga tajā faktā, ja jūs esat beidzis augstskolu un pēkšņi esat sapratis, ka jūs negribat saistīt savu dzīvi ar izvēlēto specialitāti. Tādā gadījumā, jūs varat nestrādāt izvēlētajā specialitātē, bet izmantot savas iegūtās zināšanas, kādā citā, līdzīgā jomā. Tas arī ir ļoti labi.
Izvēloties profesiju, vajag ņemt vērā arī rakstura īpašības, temperamentu, spēju ātri reaģēt uz notikumiem. Piemēram, flegmātiķiem un melanholiķiem nav ieteicami tādi darbi, kur tiek pieprasīta ātra darbības maiņa, bet holēriķus, nogurdina vienmuļība. Der atcerēties, ka temperaments ir iedzimts, nav vērts mēģināt sevi pārveidot, labāk atrodiet sev tādu darbu, kurš maksimāli pasvītros jūsu labās īpašības un ļaus virzīties pa karjeras kāpnēm.
Ja jūs nopietni aizdomājaties par jautājumu: “Kāds amats man ir vispiemērotākais?”, tas nozīmē, ka jūs vēlaties dzīvot saskaņā ar savu iekšējo būtību. Mierīgiem, līdzsvarotiem cilvēkiem der darbs, kurš prasa lielas koncentrēšanās spējas, piemēram, bibliotekārs, grāmatvedis. Parasti tādi cilvēki visu izdara laicīgi, nepārkāpjot noteiktā laika termiņus. Enerģiskiem cilvēkiem vajag, lai darbība viņus visu laiku atdzīvinātu, tāpēc viņiem derēs tādi darbi: konsultants, pārdevējs. Radoši cilvēki, bieži vien izvēlas profesijas, kuras ilgu laiku ļauj palikt vienatnē: gleznotājs, dizainers, rakstnieks, muzikants, dzejnieks.
Tas ir galīgi vienalga, kādā darbības jomā jūs darbojaties, pirmām kārtām, šai nodarbei ir jāpatīk jums, nevis kādam citam. Daudzi, izvēloties darbu pieļauj kļūdas, un viena no visizplatītākajām ir tā, ka cilvēki sāk meklēt darbu, kur ir lielāka darba alga un neņem vērā savas dotības. Iemācieties ieklausīties savā sirdī, viņa pateiks jums priekšā, kas jums patiesībā ir vajadzīgs.
