Kas ir darbs? Kāpēc tas ir vajadzīgs cilvēkiem? Kāpēc, viens darbs padodas labi, cits – slikti un kāpēc samaksa par darbu ir tik dažāda? Kura, no mūsu darbībām, tiek uzskatīta par darbu un vai tai ir kādas noteiktas normas? Uz visiem šiem jautājumiem var sameklēt atbildes, tikai ir jāatbrīvojas no daudziem stereotipiem, pie kuriem mēs esam pieraduši.
Piemēram, viens no vispamatīgākajiem stereotipiem: “Cilvēks strādā , lai saņemtu naudu un par to apmierinātu savas personīgās vajadzības”. Šis stereotips ir sagrāvis daudzu cilvēku likteņus, liedzis viņiem gūt panākumus. Tas skan dīvaini un neierasti, bet nauda, nav galvenais stimuls, lai strādātu nepatīkamu darbu. Vai drīkst strādāt jomā, kura nepatīk, tikai naudas dēļ? Nē! Ja cilvēks saka, ka cieš savu nemīlamo darbu tikai naudas dēļ, viņš mānās. Nav iespējams piespiest cilvēkam darīt to, kas viņam nepatīk. Ja cilvēks savu darbu nemaina, piesedzoties ar labu algu, tas nozīmē, ka viņš sevi vēl nav iepazinis vai arī viņam ir citas intereses.
Protams, ka uz tādiem jautājumiem nav viennozīmīgas atbildes. Ir noziedznieki, zagļi, cilvēki, kuri strādā bīstamās un kaitīgās ražošanās, cilvēki, kuri izpilda smagu, netīru darbu un mums liekas, ka tāds darbs nepatīk nevienam, bet kā izrādās, arī šie cilvēki nestrādā tikai naudas dēļ. Vienkārši šie cilvēki apstākļu sakritības dēļ, nav spējīgi nopelnīt naudu citādākā veidā.
Vēl viens plaši populārs stereotips: “Cilvēks strādā tāpēc, ka viņam ir vajadzīga radošā un emocionālā pašrealizācija”. Pašrealizācija, noteikti var būt darbā, kurš jums patīk, bet bieži vien ir tā, ka strādājot tādā darbā, jūs saņemat ļoti mazu algu. Beigu beigās sanāk tā, ka jūs strādājat automātiski, nolaidis rokas, tikai algas dēļ vai arī vienkārši inerces dzīts. Tad, kad cilvēkam savs darbs patīk un viņš to izpilda ar mīlestību, tad viņš ir gatavs izlikties pilnībā, viņš dzīvo ar savu darbu, viņš ir gatavs strādāt 24 stundas, 7 dienas nedēļā.
Ja cilvēks cenšas virzīties pa karjeras kāpnēm, tad to var attiecināt pie pašrealizācijas, bet tikai būs jāsamierinās ar to, ka viņam nāksies saskarties ar daudzām lietām, kuras viņam paies secen. Bieži vien, cilvēki, kuri izvēlas veidot karjeru, kļūst neapmierināti, par sava ieguldītā darba samaksu. Tātad sanāk, ka darbs un pašrealizācija ir divas atšķirīgas, cilvēka būtības šķautnes.
Pie plaši izplatītiem stereotipiem, noteikti pieder arī šis: “Cilvēks strādā priekš tam, lai nedegradētos”. Šo stereotipu var attiecināt uz cilvēkiem, kuriem naudas pietiek, bet viņi strādā “tonusa uzturēšanai”. Diemžēl, tikai to tonusu, nu nekādi, nav iespējams pamanīt. Viņi tieši tāpat, kā visi pārējie darbinieki ir piekusuši, ja ir iespēja, mēģina slinkot, viņiem, tāpat kā visiem pārējiem, ir slikts garastāvoklis. Turklāt, ikdienišķa un vienmuļa daba veikšana var novest līdz apātijai un degradācijai, var cilvēku izstumt no sociālās vides.
Piemēram, bezdarbnieki, kuri sēž mājās, var degradēties tāpēc, ka katru dienu veic vienveidīgus, sadzīves darbus. Kaut gan darba vietā, ir iespējams degradēties vēl vairāk, kļūt par nogurušu un neapmierinātu cilvēku. Degradāciju neveicina ne darbs, ne ilga atrašanās mājās, cilvēks, kuram nav nekādu interešu, pats veicina degradēšanās procesu un kļūst līdzīgs augam, kuram darbojas tikai instinkti.
Bet tagad, ņemot vērā visu augstāk minēto, ir pienācis laiks izdarīt secinājumus. Kāpēc darbs ir cilvēka būtības rādītājs? Viss ir ļoti vienkārši, tāpēc, ka neeksistē viena vienīgā veiksmes formula. Piemēram, ja cilvēkam patīk sports, tad ne ar kādu labumu solīšanu, tu viņu nepierunāsi kļūt par akmeņogļu ieguvēju. Ja kāds nav pieradis strādāt un godīgi nopelnīt naudu, viņš tā arī nestrādās, bet labāk ies zagt, atņemt un nogalināt, bet ofisā, ar milzīgu algu un galvu reibinošu karjeru, viņš nesēdēs. Ja meitene mācību vietā izvēlas prostitūciju, tad tā jau ir viņas būtība.
Visinteresantākais ir tas, ka cilvēki vienmēr atrod sev attaisnojumu. Viņi var apgalvot, ka netaisās mainīt savu darbu, jo tas atrodas blakus mājām, alga maza, tas nekas, toties kolēģi ļoti labi. Izvēle ir vienmēr, tikai katrs to veic savu iespēju robežās, bet atrunas atradīsies jebkurā gadījumā.
Ko darīt, lai būtu iespēja strādāt tur, kur ir labs kolektīvs, radoša izpausme, pieklājīga alga un citi dzīves labumi? Iesākumam, pats priekš sevis nosakiet, ko jūs gribat, izanalizējiet visus plusus un mīnusus, atzīstieties sev, ko tieši jūs gaidāt no sava darba, reāli novērtējiet savās fiziskā un prāta spējas. Katram cilvēkam ir sava iespēju robeža. Ja izdosies visu novērtēt objektīvi, godīgi izanalizēt attieksmi pret darbu, tad jūs no tā varēsiet gūt ne tikai baudu, bet arī materiālo nodrošinājumu, radošo izpausmi un bagātu pieredzi.
